Kā iestādīt ciedriņu?

       Lai katrs lielās pilsētas iedzīvotājs izloba no ciedra sveķainā čiekura vienu riekstiņu, patur savā mutē, siekalās, tad mājās, lai mazā podiņā iestāda un katru dienu laista. Pirms liešanas, lai iegremdē ūdenī roku pirkstus, un nedrīkst būt cilvēks nikns vai dusmīgs tajā brīdī. Lai sev un, galvenais, saviem pēctečiem, bērniem, novēl labestību, Dieva apzināšanos. Un tā katru dienu.
       Kad izsprauksies asniņš, ar to var domās sarunāties par to, kas katram ir svētākais. Vasaras dienā un siltā naktī podiņš ar mazo stādiņu jānoliek ārā starp citiem augiem, lai tas sarunājas ar zvaigznēm, mēnesi un saulīti, lai iepazīst lietutiņu, vējiņu un līdzās augošo zālīšu garu, un pēc tam lai atgriežas mājās pie saviem draugiem, pie saviem vecākiem. Tā var darīt daudzas reizes, kad vien ir laiks un vēlēšanās. Stādiņš ieaug gadsimtos, ja ciedrs dzīvos vairāk nekā 500 gadus, dos pēctečus un jaunajiem ciedriem pastāstīs par sava audzētāja dvēseli.
       Kad mājās tas būs uzaudzis 30 cm garš, agrā pavasarī stādiņu vajag iestādīt zemē. Lai pilsētas varas iestādes visiem tiem, kuriem nav zemes, ierāda kaut vienu kvadrātmetru stādiņu audzēšanai. Un pilsētas nomalē, upes krastā vai ceļu malās, starp mājām, laukumu centrā tiks iestādīti ciedri. Lai cilvēki sargā savus stādiņus un viens otram palīdz. Lai aicina no citām pilsētām un vietām un pastāsta…
      Tie būs neparasti stādiņi. Tie kļūs par Zvanošajiem Ciedriem. Cilvēku sirds siltuma sasildīti, ar cilvēka dvēseli saskārušies, tie savāks sevī labākos Visuma starus un sāks tos atdot cilvēkiem. Un šajā vietā gan zeme, gan cilvēki uz mūžiem kļūs starojoši. Nāks jauna apziņa, un šo cilvēku Visuma mēroga atklājumi izplatīsies pa visu Zemi!

       Šeit ir iedvesmojošs stāsts, kā jau pie mums Latvijā izvēlējās ciedriņa sēklu un iestādīja to. Kad uzzināju par ciedru audzēšanas iespējamību pie mums, sāku vēlēties kaut kā dabūt sēklas. Nejaušā sarunā ar darba kolēģi uzzināju, ka viņam tādas ir. Tā sēklas pašas atnāca pie manis. Pirmā pieredze sanāca reizē priecīga un skumja. No 9 sēklām viena uzdīga. Audzēju podiņā uz loga. Kārtīgi laistīju. Ciedriņš auga, auga, līdz spēcīgā sakne izcēla pašu no zemes ārā un tas nobeidzās. Iedevu sēklu maisiņu mātei. Viņai ļoti patīk darboties pa piemājas dārzu. Viņai dobē nu jau vairākus gadus aug mazi, spuraini ciedrīši. Prieks skatīties!
       Mācoties no savas un citu pieredzes, rudenī sastādīju ciedru sēklas savā mežā. Vienkārši ar pirkstu iebakstīju caurumu, ieliku pāris sēklas un aiztaisīju ciet. Manuprāt, tai lietai jāpieiet tikpat vienkārši kā kartupeļu audzēšanai, nedrīkst pārāk pieķerties, tad augšana notiek dabiski. Protams, jāievēro vispārīgi likumi – kāda zeme būtu labāka, mazliet jāpasargā no bargiem saliem un meža zvēriem. Vēl der atcerēties, ka ciedri ir ļoti gari, tātad tiem apkārt vajag pamežu, kas tos sargā no vēja un it kā atbalsta.
     
        Vēl atsevišķi padomi no citu cilvēku pieredzes:
      „Ja grib, lai sadīgtu ciedru sēklas, pirmkārt, tām jābūt svaigām, ciedru riekstiņi nesaglabā dīgtspēju daudz gadu, ar katru gadu to dīgtspēja samazinās... Otrkārt, ciedra sēkliņām ir jāiziet stratifikācija (nepieciešams, bez kā tās nedīgst), t.i. tām vajadzīgs aukstuma periods, vai nu tas ir tā ka ciedriņš tiek iestādīts augsnē rudenī un pārcieš ziemu un tad pavasarī uzdīgst. Var jau arī ciedra sēklas apmēram 3 mēnešus turēt augsnes substrātā ledusskapī un pēc tam istabā iesēt podiņā. Vēl viena svarīga lieta, ka nedrīkst neuzdīgušās sēklas pārmērīgi liet, jo tad tās vienkārši sapūs. Augsne varētu būt labāka tāda – smilts uz pusi sajaukta ar melnzemi.”
       „Stādi, ja ir sēkliņas, un gaidi. Es gaidīju 10 mēnešus Sibīrijas ciedru.”
       „Man izdevās no aptuveni 200 riekstiņiem izaudzēt 7 ciedriņus, tā nu jau 6 gadus man skaisti pamazām stiepjas ciedriņi.”
      „Man šobrīd palikuši 6 ciedriņi – pa vasaru turu ārā, podiņos. Ziemā, iespējams, sasegšu ar egļu zariem... Būtu izdīguši vismaz 10x vairāk, ja nebūtu tik dziļi zemē ielikti. Nekas – nākamgad gan jau būs rekordraža!”
     „Arī šoziem man iedeva kārtējās ciedru sēkliņas. Daļu no tām es atbilstoši visiem priekšrakstiem ieliku plastmasas kastītē kūdras-smilts substrātā un ieliku ledusskapī. Šoreiz izlaidu vienīgi kodināšanas procedūru, jo ļoti negribējās ar to piņķerēties un tāpat es īpaši neticēju, ka kaut kas no tā visa sanāks...
      Aptuveni pirms mēneša ledusskapī sāka pietrūkt vietas pārtikai un kastīti kāds vienkārši izmeta no tā. Es, protams, aiz sava slinkuma negribēju vairs pat domāt par tām sēkliņām un tā nu viņas nostāvēja pie ledusskapja līdz pat šodienai.
      Šorīt pilnīgi nejauši palūkojos uz necilo kastīti kaktā pie ledusskapja un ieraudzīju daudz mazus ciedru asniņus ar pirmajām skujiņām!!! Pārsteigums bija milzīgs. Turklāt, mazie ciedriņi izskatās tik piemīlīgi (iepriekš biju tos redzējis tikai fotogrāfijās un bijušajā ekociematā „Dziesmas” Krāslavas novadā)...
       Nu man ir atgūta ticība, ka ir iespējams iesēt šos mazos kaprīzos kociņus!”
      „Man arī uzdīga daudzi asniņi, bet izdarīju kļūdu – pārāk rūpējoties par tiem pārlēju un dažas saknītes nopuva, bet nu man ir braši 5 mazi ciedri, katrs savā podiņā. Anastasija no autora V. Megre grāmatām stāsta, ka, pirms liet ciedriņu, pirkstu galus jāpatur ūdenī, jādomā gaišas domas... Un tā katru dienu.”